gremdēt
gremdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Virzīt (ko šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst; panākt, ka (kas) grimst.
PiemēriGremdēt rokas ūdenī.
2.Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
PiemēriGremdēt uzņēmuma godu.
3.intransitīvs; joma: fiziskā kultūra un sports Spēcīgi sist bumbu uz leju.
PiemēriVeikli un precīzi gremdēt.