grūtums
grūtums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → grūts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
1.1.Apgrūtinājums; grūtības.
PiemēriGrūtums pārvēršas vieglumā, ja tam atrod jēgu.
- Grūtums pārvēršas vieglumā, ja tam atrod jēgu.
- Draugam palīdzēt nav nekāds grūtums.
- Pierast pie dzīves grūtumiem.
2.Smags pārdzīvojums.
PiemēriAiz bēdām sirds pilna grūtuma.
- Aiz bēdām sirds pilna grūtuma.
2.1.Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
PiemēriViņš pagriezās uz otriem sāniem.. atkal tuvojās pirmītējais grūtums, spieda un smacēja.
- Viņš pagriezās uz otriem sāniem.. atkal tuvojās pirmītējais grūtums, spieda un smacēja.