gods
gods [gùods] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, tās pozitīvs vērtējums; arī šādas vērtības, vērtējuma izpausme.
PiemēriCilvēka gods.
Stabili vārdu savienojumiAizskart godu. Ar godu. Būt zem (kāda) goda.
1.1.Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
PiemēriProfesijas gods.
Stabili vārdu savienojumiMundiera gods.
2.Publiska atzinība; cildinājums, pagodinājums.
PiemēriGods un slava sacensību uzvarētājiem.
Stabili vārdu savienojumiAtdot godu. Atdot pēdējo godu. Būt godā.
2.1.Laba slava, atzinīgs vērtējums.
PiemēriValsts gods.
Stabili vārdu savienojumiUz goda.
2.2.Godājams stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem).
PiemēriKrusttēva gods.
2.3.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas saistīts ar pagodinājumu, godināšanu.
PiemēriGoda pjedestāls.
Stabili vārdu savienojumiGoda diena. Goda leģions. Goda nozīme.
2.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piem., par biedrības biedru), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
PiemēriArhitektu savienības goda biedrs.
Stabili vārdu savienojumiGoda doktors.
3.apstākļa vārda nozīmē; formā: datīvs Tā, kā pienākas, kā vajag.
PiemēriUzdevums paveikts godam.
Stabili vārdu savienojumiGods godam.
4.formā: daudzskaitlis Svinības.
PiemēriStaigāt pa godiem.
4.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas paredzēts svētkiem, svinībām vai svinīgiem gadījumiem.
PiemēriGoda uzvalks.
Stabili vārdu savienojumiGoda istaba. Goda krēsls. Goda raksts.