garastāvoklis
garastāvoklis [garastãvuôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Emocionāls stāvoklis, emocionāla pašsajūta; noskaņojums, oma.
PiemēriLabs, slikts garastāvoklis.
- Labs, slikts garastāvoklis.
- Drūms garastāvoklis.
- Būt jautrā garastāvoklī.
Stabili vārdu savienojumiGarastāvokļa cilvēks.
- Garastāvokļa cilvēks — cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
Stabili vārdu savienojumiGarastāvoklis uz nulles. Garastāvoklis zem nulles.
- Garastāvoklis uz nulles idioma — sarunvaloda saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
- Garastāvoklis zem nulles idioma — sarunvaloda saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.