galvot
galvot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
PiemēriGalvot par studenta abiem kredītiem.
- Galvot par studenta abiem kredītiem.
- Galvot par kredītsaistībām uz 7 gadiem.
- transitīvs Galvot kredītu studentam.
1.1.Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
PiemēriGalvot par policijas aizturēto personu.
- Galvot par policijas aizturēto personu.
- Galvot par arestētā atbrīvošanu no apcietinājuma.
2.transitīvs Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
PiemēriVaru galvot, ka galā nokļūsim laikus.
- Varu galvot, ka galā nokļūsim laikus.
- Galvoju, ka tēvs nedusmosies.
2.1.intransitīvs Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
PiemēriGalvot par šā jaunieša spējām.
- Galvot par šā jaunieša spējām.
- Neviens nevar galvot par to.
- Par rezultātiem galvoju.