galvot
galvot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
PiemēriGalvot par studenta abiem kredītiem.
1.1.Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
PiemēriGalvot par policijas aizturēto personu.
2.transitīvs Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
PiemēriVaru galvot, ka galā nokļūsim laikus.
2.1.intransitīvs Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
PiemēriGalvot par šā jaunieša spējām.