gadījums
gadījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
PiemēriNeparasts, nebijis gadījums.
- Neparasts, nebijis gadījums.
- Ārkārtējs gadījums.
- Laimīgs gadījums.
- Kļūt par sportistu gadījuma pēc.
Stabili vārdu savienojumiNelaimes gadījums.
- Nelaimes gadījums — notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
PiemēriTam bija gadījuma raksturs.
- Tam bija gadījuma raksturs.
- Strādāt gadījuma darbus.
- Aizbraukt ar gadījuma automašīnu.
2.Situācija, apstākļi.
PiemēriIzņēmuma gadījums.
- Izņēmuma gadījums.
- Īpašs gadījums.
- Izmantot izdevīgu gadījumu.
- Vajadzības gadījumā.
- Labākajā gadījumā.
- Nekādā gadījumā.
Stabili vārdu savienojumiKatram gadījumam.
- Katram gadījumam — nodrošināties iespējamai vajadzībai.
Stabili vārdu savienojumiGadījuma lielums. Vairumā gadījumu.
- Gadījuma lielums — joma: matemātika lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- Vairumā gadījumu — ļoti bieži, parasti.