fraka
fraka lietvārds; sieviešu dzimte
Vīriešu svinību tērps – žakete ar lielu izgriezumu priekšā un pagarinātu muguras daļu ar dziļu šķēlumu.
PiemēriMelna fraka.
- Melna fraka.
- Viņš bija ģērbies elegantā frakā.
Stabili vārdu savienojumiParaut fraku.
- Paraut fraku sarunvaloda, neliterārs — aizbēgt.
Cilme:No franču frac.