finīts joma: valodniecība
finīts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
finīta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
Tāds, kam ir noteikta laika, skaitļa un personas forma (par darbības vārda formām).
PiemēriVerba finītā forma.
- Verba finītā forma.
Cilme:No latīņu finitus ‘pabeigts’.