esence
esence dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
PiemēriRožu esence.
- Rožu esence.
- Etiķa esence.
1.1.pārnestā nozīmē Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
PiemēriŠai albumā ir grupas esence.
- Šai albumā ir grupas esence.
- Luga, šķiet, pašas dzīves esence.
Cilme:No franču essence, kam pamatā latīņu essentia ‘būtība’.