esence
esence dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
PiemēriRožu esence.
1.1.pārnestā nozīmē Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
PiemēriŠai albumā ir grupas esence.
Cilme:No franču essence, kam pamatā latīņu essentia ‘būtība’.