elsot
elsot [ȩ̀lsuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
elsiens lietvārds; vīriešu dzimte
elsojiens lietvārds; vīriešu dzimte
elsoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nevienmērīgi, skaļi elpot (piem., raudot).
PiemēriApslāpēti elsot.
- Apslāpēti elsot.
1.1.Skaļi, smagi elpot (piem., aiz piepūles).
PiemēriSlimnieks smagi elso.
- Slimnieks smagi elso.
- Sieviete aizkususi elsoja.
- Suns elsodams vilkās pakaļ.
1.2.pārnestā nozīmē Radīt šņācošu troksni.
PiemēriElsodama pabrauca garām lokomotīve.
- Elsodama pabrauca garām lokomotīve.