ekstrasenss
ekstrasenss lietvārds; vīriešu dzimte
ekstrasense dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
PiemēriDoties pie ekstrasensa.
Cilme:No latīņu extra ‘ārpus; bez tam’ un sensus ‘jūtas, sajūta’.