Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ekscentriķis
ekscentriķis vīriešu dzimte, lietvārds
ekscentriķe sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
PiemēriMuzikālie ekscentriķi.
1.1.Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
PiemēriMeistars bija neparasti ražīgs līdz pat mūža novakarei, atļāvās būt ekscentriķis, kritizētājs, asās patiesības teicējs un brīvdomātājs.
Cilme:No franču excentrique, kam pamatā latīņu ex ‘no, ārpus’ un centrum ‘centrs’.