Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ebenkoks
ebenkoks [ebènkùoks] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
PiemēriHurma ir ēdams ebenkoka auglis.
1.1.Šī koka koksne, ko izmanto greznu mēbeļu ražošanā, inkrustācijām u. tml.
PiemēriEbenkoka mēbeles.
Cilme:No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos ‘melnkoks’.