Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
džinkstēt
džinkstēt parasti 3. pers. džinkst, pag. džinkstēja intransitīvs, darbības vārds
džinkstiens vīriešu dzimte, lietvārds
džinkstoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriMotorzāģis spalgi džinkstēja.
1.1.Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
PiemēriVisapkārt džinkst odi.
Stabili vārdu savienojumiAusis džinkst. Ausīs džinkst.