dzinējs
dzinējs lietvārds; vīriešu dzimte
dzinēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
PiemēriBūt par dzinēju medībās.
- Būt par dzinēju medībās.
1.1.Dzinējsuns.
2.formā: vienskaitlis; joma: tehnika Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
PiemēriIekšdedzes, reaktīvais dzinējs.
- Iekšdedzes, reaktīvais dzinējs.
- Izmantot enerģijas ieguvē tvaika dzinēju.
- Pārbaudīt lidmašīnas dzinēju.
Stabili vārdu savienojumiDzinēja tilpums.
- Dzinēja tilpums — dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).