dzimtene
dzimtene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
PiemēriDzimtenes mīlestība.
- Dzimtenes mīlestība.
- Sargāt dzimteni.
- Atgriezties dzimtenē.
- Saņemt vēstules no dzimtenes.
1.1.Vieta, kur (dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
PiemēriKafijas, tējas dzimtene.
- Kafijas, tējas dzimtene.
- Austrālija ir ķenguru dzimtene.