Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dzimtene
dzimtene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
PiemēriDzimtenes mīlestība.
  • Dzimtenes mīlestība.
  • Sargāt dzimteni.
  • Atgriezties dzimtenē.
  • Saņemt vēstules no dzimtenes.
1.1.Vieta, kur (dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
PiemēriKafijas, tējas dzimtene.
  • Kafijas, tējas dzimtene.
  • Austrālija ir ķenguru dzimtene.