dzert
dzert dzeru [dzeru ̧ arī dzȩru], dzer, dzer, pag. dzēru darbības vārds
dzeršana lietvārds; sieviešu dzimte
1. Ieņemt mutē un norīt (šķidrumu).
PiemēriDzert tēju, sulu.
- Dzert tēju, sulu.
- Dzert ar baudu.
- Dzert no pudeles.
- Izslāpušie lopi gribēja dzert.
- Viesi dzēra vīnu.
- Bērni dzer pienu.
- Alus ir norūdzis un dzerams.
Stabili vārdu savienojumiDzert līdz dibenam. Dzert var. Dzert vērmeles.
- Dzert līdz dibenam — izdzert tukšu, izdzert visu.
- Dzert var — saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- Dzert vērmeles — dzert vērmeļu tēju.
1.1.transitīvs Ieņemt zāles (parasti ar šķidrumu).
PiemēriDzert sirds pilienus.
- Dzert sirds pilienus.
- Slimnieks dzēra pretsāpju līdzekļus.
1.2.pārnestā nozīmē, transitīvs Uztverot, sajūtot (piem., gaisu, gaismu), baudīt.
PiemēriDzert jūras gaisu, ceriņu smaržu.
- Dzert jūras gaisu, ceriņu smaržu.
2.intransitīvs Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
PiemēriVīrietis bija sācis dzert.
- Vīrietis bija sācis dzert.
- Dzert caurām dienām.
- Dzert un nestrādāt.
- Viesībās dzēra un līksmoja.
- Jaunietis bija daudz dzēris.
Stabili vārdu savienojumiPalaisties dzeršanā.
- Palaisties dzeršanā — sākt bieži lietot alkoholiskos dzērienus.
3.transitīvs Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
PiemēriKāzas tika dzertas divas dienas.
- Kāzas tika dzertas divas dienas.
- Kaimiņos dzēra bēres.
Stabili vārdu savienojumi(No)dzert kāzas.
- (No)dzert kāzas — (no)svinēt kāzas.
Stabili vārdu savienojumiNe ēdis, ne dzēris.
- Ne ēdis, ne dzēris idioma — sarunvaloda saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.