dzeltēt
dzeltēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
PiemēriPaparde sāka dzeltēt un nīkuļot.
- Paparde sāka dzeltēt un nīkuļot.
- Zāle dzeltē no lielā sausuma.
- Koku lapas rudenī dzeltēja un sārtojās.
1.1.Kļūt dzeltenam, augiem, to daļām nobriestot, kļūstot gataviem.
PiemēriRudzi, kvieši sākuši dzeltēt.
- Rudzi, kvieši sākuši dzeltēt.
- Ābelē brieda un dzeltēja āboli.
1.2.Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
PiemēriPapīrs dzeltē.
- Papīrs dzeltē.