dzeltēt
dzeltēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
PiemēriPaparde sāka dzeltēt un nīkuļot.
1.1.Kļūt dzeltenam, augiem, to daļām nobriestot, kļūstot gataviem.
PiemēriRudzi, kvieši sākuši dzeltēt.
1.2.Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
PiemēriPapīrs dzeltē.