dreifēt
dreifēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
1.Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
PiemēriSpēcīgajā vējā kuģis ievērojami dreifē.
1.1.Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
PiemēriAisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
Cilme:No holandiešu drijven ‘dzīt, peldēt’.