dokumentēt
dokumentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
PiemēriDokumentēt izsūtīto atmiņas.
- Dokumentēt izsūtīto atmiņas.
- Dokumentēt mūsdienu norises fotogrāfijā.
Cilme:No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum ‘pierādījums’.