dokumentēt
dokumentēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
PiemēriDokumentēt izsūtīto atmiņas.
Cilme:No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum ‘pierādījums’.