dogma
dogma lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tēze, pieņēmums, mācība, ko atzīst par neapstrīdamu patiesību.
PiemēriNepārvērst kāda uzskatus par dogmu.
- Nepārvērst kāda uzskatus par dogmu.
- Formālie kritēriji izdevumā kļuvuši par dogmu.
2.Reliģisku mācību pamattēze, pamatprincips, ko uzskata par nemaldīgu patiesību.
PiemēriReliģijas dogmas.
- Reliģijas dogmas.
- Pasludināt par baznīcas dogmu.
Cilme:No grieķu dogma ‘uzskats’.