dobums
dobums [dùobùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
2.joma: anatomija Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
PiemēriMutes, deguna, rīkles dobums.
Stabili vārdu savienojumiKrūšu dobums. Mutes dobums. Vēdera dobums.