Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
divcīņa
divcīņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Spraiga sacensība starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
PiemēriPēdējā aplī starp abiem līderiem izraisījās spraiga divcīņa.
1.1.Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
PiemēriVientuļā burātāja un stihijas divcīņa.
2.joma: fiziskā kultūra un sports Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
PiemēriZiemeļu divcīņā ietilpst distances slēpošana un tramplīnlēkšana.
Stabili vārdu savienojumiZiemeļu divcīņa.