Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
diskotēka
diskotēka sieviešu dzimte, lietvārds
1.Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
PiemēriIet, aizvest uz diskotēku.
1.1.Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
2.Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
Cilme:No franču discotheque ‘skaņuplašu krātuve’, kam pamatā disque ‘skaņuplate’ un grieķu thēkē ‘krātuve, glabātava’.