Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dirnēt sarunvaloda
dirnēt dirnu, dirni, dirn, pag. dirnēju darbības vārds; intransitīvs
Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
PiemēriDirnēt pie televizora.