Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dimdēt
dimdēt 3. pers. dimd, pag. dimdēja darbības vārds; intransitīvs
dimdiens lietvārds; vīriešu dzimte
dimdoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
PiemēriZeme dimd zem kājām.
  • Zeme dimd zem kājām.
  • Šoseja dimdēja no daudzajiem pajūgiem.
1.1.Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
PiemēriDimd soļi.
  • Dimd soļi.
1.2.Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriCehā dimd motori.
  • Cehā dimd motori.
  • Dimdēdami brauc piekrauti rati.
1.3.Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
PiemēriPamalē dimdēja lielgabalu šāvieni, pērkons.
  • Pamalē dimdēja lielgabalu šāvieni, pērkons.
  • Rīga dimd, Rīga dimd, Kas to Rīgu dimdināja?
2.Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
PiemēriĒrģeles, zvani dimd.
  • Ērģeles, zvani dimd.
2.1.Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
PiemēriDimdoši aplausi.
  • Dimdoši aplausi.
  • Runāt dimdošā balsī.