dimdēt
dimdēt 3. pers. dimd, pag. dimdēja darbības vārds; intransitīvs
dimdiens lietvārds; vīriešu dzimte
dimdoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
PiemēriZeme dimd zem kājām.
- Zeme dimd zem kājām.
- Šoseja dimdēja no daudzajiem pajūgiem.
1.1.Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
PiemēriDimd soļi.
- Dimd soļi.
1.2.Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriCehā dimd motori.
- Cehā dimd motori.
- Dimdēdami brauc piekrauti rati.
1.3.Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
PiemēriPamalē dimdēja lielgabalu šāvieni, pērkons.
- Pamalē dimdēja lielgabalu šāvieni, pērkons.
- Rīga dimd, Rīga dimd, Kas to Rīgu dimdināja?
2.Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
PiemēriĒrģeles, zvani dimd.
- Ērģeles, zvani dimd.
2.1.Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
PiemēriDimdoši aplausi.
- Dimdoši aplausi.
- Runāt dimdošā balsī.