dimdēt
dimdēt 3. pers. dimd, pag. dimdēja darbības vārds; intransitīvs
dimdiens lietvārds; vīriešu dzimte
dimdoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
PiemēriZeme dimd zem kājām.
1.1.Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
PiemēriDimd soļi.
1.2.Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
PiemēriCehā dimd motori.
1.3.Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
PiemēriPamalē dimdēja lielgabalu šāvieni, pērkons.
2.Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
PiemēriĒrģeles, zvani dimd.
2.1.Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
PiemēriDimdoši aplausi.