dienēt
dienēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Būt, atrasties karadienestā.
PiemēriDienēt kājnieku pulkā.
Stabili vārdu savienojumiDienēt zenitartilēristos. Dienēt zenītniekos.
2.novecojis Strādāt, kalpot.
PiemēriDienēt pie saimnieka.
Cilme:No viduslejasvācu dēnen ‘kalpot’.