dienvidnieks
dienvidnieks vīriešu dzimte, lietvārds
dienvidniece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Dienvidu zemju iedzīvotājs.
PiemēriKarstasinīgs dienvidnieks.
1.1.Tas (piem., augs), kas ir cēlies no dienvidu zemēm.
PiemēriSkaistās dienvidnieces vīnogas.