dienvidnieks
dienvidnieks lietvārds; vīriešu dzimte
dienvidniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dienvidu zemju iedzīvotājs.
PiemēriKarstasinīgs dienvidnieks.
1.1.Tas (piem., augs), kas ir cēlies no dienvidu zemēm.
PiemēriSkaistās dienvidnieces vīnogas.