dienēt
dienēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt, atrasties karadienestā.
PiemēriDienēt kājnieku pulkā.
- Dienēt kājnieku pulkā.
- Dienēt bruņotajos spēkos.
- Dienēt Rīgā.
Stabili vārdu savienojumiDienēt zenitartilēristos. Dienēt zenītniekos.
- Dienēt zenitartilēristos — dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
- Dienēt zenītniekos — dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
2.novecojis Strādāt, kalpot.
PiemēriDienēt pie saimnieka.
- Dienēt pie saimnieka.
Cilme:No viduslejasvācu dēnen ‘kalpot’.