diedziņš
diedziņš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → diegs.
2.formā: daudzskaitlis No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
PiemēriEglīšu rotājumu zīles ir dekorētas ar satīna lentītēm un tām piestiprinātām zelta diedziņa cilpām.
Stabili vārdu savienojumiKā pa diedziņu; kā pa diegu.