dibens
dibens [dibȩ̀ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
PiemēriDūņains ezera, dīķa dibens.
- Dūņains ezera, dīķa dibens.
- Redzēt līdz upes dibenam.
Stabili vārdu savienojumiNoiet dibenā.
- Noiet dibenā sarunvaloda — 1. Nogrimt.2. Bankrotēt.
1.1.Pamatne (priekšmetam).
PiemēriKastes, laivas, pudeles dibens.
- Kastes, laivas, pudeles dibens.
- Notīrīt katla dibenu.
- Izdzert glāzi līdz dibenam.
Stabili vārdu savienojumiDzert līdz dibenam. Iztukšot līdz dibenam.
- Dzert līdz dibenam — izdzert tukšu, izdzert visu.
- Iztukšot līdz dibenam — izdzert tukšu, izdzert visu.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
PiemēriLikt naudu lādes dibenā.
- Likt naudu lādes dibenā.
- Dzēriens bija atlicis vien glāzes dibenā.
2.Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
PiemēriŠļūkt uz dibena.
- Šļūkt uz dibena.
- Palikt zem dibena spilvenu.
Stabili vārdu savienojumiSadot pa dibenu.
- Sadot pa dibenu — nopērt.
2.1.Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
PiemēriNotīrīt bikšu dibenu.
- Notīrīt bikšu dibenu.
- Žakete nosedz bikšu dibenu.
3.Tālākā, dziļākā (piem., telpas) daļa.
PiemēriAtrasties skatuves dibenā.
- Atrasties skatuves dibenā.
- Alas dibenā tek avotiņš.
Stabili vārdu savienojumiIzdzert līdz dibenam. Kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.). Nolaist dibenā.
- Izdzert līdz dibenam — izdzert tukšu, izdzert visu.
- Kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.) idioma — saka par ko traucējošu, apgrūtinošu.
- Nolaist dibenā sarunvaloda — darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.