diakons
diakons vīriešu dzimte, lietvārds
diakone sieviešu dzimte, lietvārds
1.formā: vīriešu dzimte Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
PiemēriOrdinēt par diakonu.
2.Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
PiemēriDraudzes diakone.
Cilme:No latīņu diaconus, kam pamatā grieķu diakonos ‘kalps’.