diakons
diakons lietvārds; vīriešu dzimte
diakone lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: vīriešu dzimte Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
PiemēriOrdinēt par diakonu.
2.Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
PiemēriDraudzes diakone.
Cilme:No latīņu diaconus, kam pamatā grieķu diakonos ‘kalps’.