derēt1
derēt deru [dȩru], deri, der [dȩr] pag. derēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
PiemēriDerēt karadienestam.
- Derēt karadienestam.
- Derēt darbam ekstremālos apstākļos.
- Vieta der atpūtai.
- Zīmulis der rasēšanai.
- Darbarīki derēja saimniecībā.
- Siltais un mitrais laiks derēja sējai.
1.1.formā: trešā persona Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
PiemēriSvārki meitenei der.
- Svārki meitenei der.
- Bērnam kurpes derēja.
- Cepure nederēja, jo bija par mazu.
2.formā: trešā persona Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
PiemēriDer ieklausīties citu ieteikumos.
- Der ieklausīties citu ieteikumos.
- Meitenei derēja mātes padomi.
- Rakstu der izlasīt.
- Derētu aiziet līdz jūrai.
- Derētu atpūsties.
- Emocijas te vairs neder.
3.Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
PiemēriPie melnas kleitas der jebkuras krāsas somiņa.
- Pie melnas kleitas der jebkuras krāsas somiņa.
3.1.Būt savstarpēji atbilstošiem.
PiemēriDerēt kopā.
- Derēt kopā.
- Jaunlaulātie viens otram derēja visās jomās.