derēt1
derēt deru [dȩru], deri, der [dȩr] pag. derēju intransitīvs, darbības vārds
1.Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
PiemēriDerēt karadienestam.
1.1.formā: trešā persona Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
PiemēriSvārki meitenei der.
2.formā: trešā persona Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
PiemēriDer ieklausīties citu ieteikumos.
3.Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
PiemēriPie melnas kleitas der jebkuras krāsas somiņa.
3.1.Būt savstarpēji atbilstošiem.
PiemēriDerēt kopā.