deportēt
deportēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
PiemēriDeportēt mierīgos iedzīvotājus.
- Deportēt mierīgos iedzīvotājus.
- Deportēt bēgļus no valsts.
Cilme:No latīņu déportare.