deleģēt
deleģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Izraudzīt, ievēlēt, arī sūtīt (kādu) par delegātu.
PiemēriDeleģēt pārstāvjus uz konferenci.
1.1.Uzticēt, nodot (kādam) pilnvaras, tiesības, varu utt.
PiemēriDeleģēt deputātu premjera postenim.
Cilme:No latīņu delegare ‘uzdot’.