Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
deguns1
deguns [dȩgùns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
PiemēriGarš, strups, līks deguns.
  • Garš, strups, līks deguns.
  • Deguns tek.
  • Elpot caur degunu.
  • Izšņaukt degunu.
Stabili vārdu savienojumiCaur degunu. Deguna gals. Deguna riņķis.
1.1.sarunvaloda Oža.
PiemēriTev gan ir labs deguns!
  • Tev gan ir labs deguns!
Stabili vārdu savienojumiLabs deguns.
  • Labs deguns sarunvaloda1. Saka par labu ožas spēju.2. Saka par spēju ātri visu uzzināt.
2.sarunvaloda Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
PiemēriAutomašīnas, autobusa deguns.
  • Automašīnas, autobusa deguns.
  • Lidmašīna nosvērās uz deguna.
Stabili vārdu savienojumiAiziet gar degunu. Aizlaist gar degunu. Apsildīt degunu. Ar degunu mākoņus stumdīt.