deguns1
deguns [dȩgùns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
PiemēriGarš, strups, līks deguns.
Piemēri
- Garš, strups, līks deguns.
- Deguns tek.
- Elpot caur degunu.
- Izšņaukt degunu.
Stabili vārdu savienojumiCaur degunu. Deguna gals. Deguna riņķis.
Stabili vārdu savienojumi
Caur degunu — ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).Deguna gals — degungals.Deguna riņķis — riņķis, ko iestiprina dzīvniekam nāsīs (parasti, lai to varētu savaldīt).Deguns atnācis vaļā — saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.Deguns ir atnācis vaļā — saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.Deguns ir ciet — saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.Deguns kā gurķis — sarunvaloda saka par resnu, apaļu degunu.Ērgļa deguns idioma — deguns ar kumpumu vidusdaļā.Iesisties degunā — būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).Neredzēt tālāk par savu deguna galu — nespēt tālredzīgi spriest.Noburkšķēt zem deguna — ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.Nolauzt degunu sarunvaloda — piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).Nopurpināt kaut ko zem deguna — paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.Pabāzt degunu sarunvaloda — pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).Pabāzt zem deguna sarunvaloda — parādīt ļoti tuvu.Pagrūst zem deguna sarunvaloda — ar strauju kustību novietot acu priekšā.Palikt ar garu degunu sarunvaloda — saka, ja kāds nav ieguvis cerēto, palicis tukšā.Piebāzt degunu — sarunvaloda ļoti tuvu pievirzīt galvu.Runāt caur degunu — runāt ar nazālo pieskaņu.Zem deguna (runāt) — klusi, neskaidri (runāt).
1.1.sarunvaloda Oža.
PiemēriTev gan ir labs deguns!
Piemēri
- Tev gan ir labs deguns!
Stabili vārdu savienojumiLabs deguns.
Stabili vārdu savienojumi
Labs deguns sarunvaloda — 1. Saka par labu ožas spēju.2. Saka par spēju ātri visu uzzināt.
2.sarunvaloda Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
PiemēriAutomašīnas, autobusa deguns.
Piemēri
- Automašīnas, autobusa deguns.
- Lidmašīna nosvērās uz deguna.
Stabili vārdu savienojumiAiziet gar degunu. Aizlaist gar degunu. Apsildīt degunu. Ar degunu mākoņus stumdīt.
Stabili vārdu savienojumi
Aiziet gar degunu sarunvaloda — 1. Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.2. Saka par to, kas aiziet secen.Aizlaist gar degunu idioma — sarunvaloda neizmantot izdevīgu gadījumu, labu iespēju.Apsildīt degunu idioma — sarunvaloda; parasti formā: noliegums pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.Ar degunu mākoņus stumdīt idioma — sarunvaloda izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.Ar degunu mākoņus stumt idioma — sarunvaloda Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.Ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) sarunvaloda — (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.Atstāt ar garu degunu idioma — sarunvaloda atstāt tukšā, bez kā.Bāzt (savu) degunu idioma — sarunvaloda nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.Bāzt degunā idioma — nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).Bāzt degunu laukā idioma — sarunvaloda atstāt mitekli; iet ārā.Celt degunu debesīs idioma — sarunvaloda izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.Celt degunu gaisā idioma — sarunvaloda izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.Celt degunu mākoņos idioma — sarunvaloda izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.Dabūt garu degunu sarunvaloda — saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.Deguna galā idioma — sarunvaloda ļoti tuvu.Deguns gaisā (mākoņos) idioma — sarunvaloda saka par augstprātīgu, lepnu cilvēku.Degunu nodūris idioma — sarunvaloda bēdīgs, noskumis; nokaunējies.Degunu nokāris idioma — sarunvaloda bēdīgs, noskumis; nokaunējies.Degunu nolaidis idioma — sarunvaloda bēdīgs, noskumis; nokaunējies.Gar degunu idioma — sarunvaloda ļoti tuvu garām.Iebāzt degunā idioma — sarunvaloda nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).Iebāzt degunu idioma — sarunvaloda ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.Izbāzt degunu ārā idioma — sarunvaloda atstāt mitekli, iziet ārā.Izbāzt degunu laukā idioma — sarunvaloda atstāt mitekli, iziet ārā.Izvazāt aiz deguna idioma — piemānīt, piemuļķot, piekrāpt.Kur deguns rāda idioma — sarunvaloda vienalga kur.Murmināt zem deguna sarunvaloda — neskaidri runāt.Nav ne degunu lāgā apsildījis idioma — sarunvaloda saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.Nāve deguna galā idioma — saka, ja paredzama drīza nāve.Ne mušu no deguna nevar nodzīt idioma — saka par lēnprātīgu, pārlieku labsirdīgu cilvēku.Nocelt no deguna (priekšas) idioma — veikli, negaidīti, aizsteidzoties kādam priekšā, iegūt sev ko cita iecerētu, arī citam piederošu.Nokārt degunu idioma — kļūt bēdīgam, noskumt; zaudēt optimismu.Noņurdēt (ko) zem deguna idioma — neskaidri (ko) pateikt.Parādīt garu degunu idioma — 1. Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.2. Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.Pavazāt aiz deguna idioma — kādu laiku mānīt, muļķot.Pēc deguniem idioma — sarunvaloda pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.Raukt degunu idioma — ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.Rādīt garu degunu (kādam) sarunvaloda — 1. Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.2. Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.Rīvēt degunā sarunvaloda — nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.Rūkt bārdā zem deguna idioma — neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.Saraukt degunu idioma — izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.Sliet degunu gaisā idioma — sarunvaloda izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.Sliet degunu mākoņos idioma — sarunvaloda izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.Uz deguna krizdams (klupdams) idioma — sarunvaloda saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.Uzsliet degunu idioma — izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.Vazāt aiz deguna sarunvaloda — mānīt, krāpt.