dedzināt
dedzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Pieliekot uguni, panākt, ka deg.
PiemēriDedzināt sausās lapas, veco zāli.
1.1.Panākt, ka (kas) deg, izstarojot gaismu.
PiemēriDedzināt sveces.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt eglīti.
1.2.Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
PiemēriDedzināt ķieģeļus, kaļķus.
Stabili vārdu savienojumiDedzinātie kaļķi.
1.3.novecojis Iegūt ar sauso pārtvaici.
PiemēriDedzināt darvu.
2.Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
PiemēriDedzināt spuldzīti.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt elektrību.
3.formā: trešā persona Sāpīgi kairināt, izraisīt sūrstošas sāpes.
PiemēriKvēlojošais sērkociņš dedzina pirkstus.
3.1.intransitīvs Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
PiemēriSaule dedzināja arvien spēcīgāk.
3.2.Stipri kairināt (par asiem ēdieniem, garšvielām).
PiemēriAsās garšvielas dedzina mēli.
3.3.pārnestā nozīmē Spēcīgi satraukt, mocīt.
PiemēriMīlestība nebeidza dedzināt viņa sirdi.