daļskaitlis
daļskaitlis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
PiemēriVeseli skaitļi un daļskaitļi.
- Veseli skaitļi un daļskaitļi.
- Saskaitīt, atņemt daļskaitļus.
Stabili vārdu savienojumiDaļskaitļa saucējs. Daļskaitļa skaitītājs.
- Daļskaitļa saucējs — skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
- Daļskaitļa skaitītājs — skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
- Īsts daļskaitlis — daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
- Neīsts daļskaitlis — joma: matemātika daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
Stabili vārdu savienojumiĪstais daļskaitlis.
- Īstais daļskaitlis — joma: matemātika daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.