Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
daudzināt
daudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Bieži teikt, atkārtot.
PiemēriVisu laiku daudzināt vienu un to pašu.
1.1.Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
PiemēriViņu daudzina par brīnumdari.
1.2.Slavēt, cildināt.
PiemēriDaudzināt operas solistus.