Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
daudzināt
daudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Bieži teikt, atkārtot.
PiemēriVisu laiku daudzināt vienu un to pašu.
  • Visu laiku daudzināt vienu un to pašu.
  • Viss pagasts daudzina jauno ziņu.
1.1.Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
PiemēriViņu daudzina par brīnumdari.
  • Viņu daudzina par brīnumdari.
  • Žeņšeņu daudzina par dzīvības sakni.
1.2.Slavēt, cildināt.
PiemēriDaudzināt operas solistus.
  • Daudzināt operas solistus.
  • Daudzināt pagātnes paražas un tikumus.
  • Visi daudzina viņas čaklās rokas.