daudzināt
daudzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Bieži teikt, atkārtot.
PiemēriVisu laiku daudzināt vienu un to pašu.
- Visu laiku daudzināt vienu un to pašu.
- Viss pagasts daudzina jauno ziņu.
1.1.Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
PiemēriViņu daudzina par brīnumdari.
- Viņu daudzina par brīnumdari.
- Žeņšeņu daudzina par dzīvības sakni.
1.2.Slavēt, cildināt.
PiemēriDaudzināt operas solistus.
- Daudzināt operas solistus.
- Daudzināt pagātnes paražas un tikumus.
- Visi daudzina viņas čaklās rokas.