daiļrunīgs
daiļrunīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
daiļrunīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
daiļrunīgi apstākļa vārds
daiļrunība lietvārds; sieviešu dzimte
daiļrunīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas runā skaistiem vārdiem, izteiksmīgi, pārliecinoši; tāds, kas satur izteiksmīgus, skaistus vārdus.
PiemēriDaiļrunīgs sarunu biedrs.
- Daiļrunīgs sarunu biedrs.
- Skolotājs daiļrunīgi izklāstīja jauno vielu.
- Daiļrunīgas frāzes.
- Daiļrunīga uzstāšanās.
1.1.Tāds (piem., žests), kas izteiksmīgi, nepārprotami ko izsaka, pauž.
PiemēriDaiļrunīgs skatiens.
- Daiļrunīgs skatiens.