džerkstēt
džerkstēt 3. pers. džerkst [džȩrkst], pag. džerkstēja intransitīvs, darbības vārds
džerkstoņa vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt skarbu griezīgu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas darbojas ar traucējumiem, aizķeršanos); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVārtu eņģes džerkstēja.