Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dīdīt sarunvaloda
dīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
PiemēriDīdīt jaunos karavīrus.
2.formā: trešā persona Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
PiemēriViņu dīda ziņkārības velniņš.
Stabili vārdu savienojumiNelabais dīda.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) nelabais dīdīja. (Kāds) velns dīdīja. (Pats) nelabais dīda. (Pats) velns dīda.