dīdīt sarunvaloda
dīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
PiemēriDīdīt jaunos karavīrus.
- Dīdīt jaunos karavīrus.
- Dīdīt bērnu matemātikā.
2.formā: trešā persona Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
PiemēriViņu dīda ziņkārības velniņš.
- Viņu dīda ziņkārības velniņš.
- Kas tevi dīda?
Stabili vārdu savienojumiNelabais dīda.
- Nelabais dīda — saka, ja (kādu) ir pārņēmis nemiers.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) nelabais dīdīja. (Kāds) velns dīdīja. (Pats) nelabais dīda. (Pats) velns dīda.
- (Kāds) nelabais dīdīja sarunvaloda — saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Kāds) velns dīdīja sarunvaloda — Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (Pats) nelabais dīda sarunvaloda — saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- (Pats) velns dīda sarunvaloda — Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- Dīdīt pādi — pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.