citadele
citadele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
PiemēriRīgas citadele.
- Rīgas citadele.
- Citadeles mūri.
1.1.pārnestā nozīmē Galvenā, nozīmīgākā vieta.
PiemēriEiropas valstu citadele.
- Eiropas valstu citadele.
- Dziedāt opermākslas citadelē.
Cilme:No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella ‘maza pilsētiņa’.