citadele
citadele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
PiemēriRīgas citadele.
1.1.pārnestā nozīmē Galvenā, nozīmīgākā vieta.
PiemēriEiropas valstu citadele.
Cilme:No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella ‘maza pilsētiņa’.