cirkulēt
cirkulēt 3. pers. -ē, pag. -ēja transitīvs, darbības vārds
cirkulācija sieviešu dzimte, lietvārds
1.Riņķot, plūst (kādā sistēmā).
PiemēriŪdens cirkulē cauruļu sistēmā.
1.1.pārnestā nozīmē Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
PiemēriEduarda Veidenbauma dzejoļi cirkulēja rokrakstos.
Cilme:No latīņu circulari ‘staigāt apkārt’.