circenis
circenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
PiemēriCirceņa dziesma.
Stabili vārdu savienojumiCirceņu dzimta. Kā circenis (karstos) pelnos. Kā circenis aizkrāsnē.