circenis
circenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
PiemēriCirceņa dziesma.
Stabili vārdu savienojumiCirceņu dzimta. Kā circenis (karstos) pelnos. Kā circenis aizkrāsnē.