Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
brūte sarunvaloda
brūte dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Līgava.
PiemēriBrūtes kleita.
2.Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
PiemēriJaunietis slepeni tiekas ar brūti.
Cilme:No viduslejasvācu, lejasvācu brūt ‘līgava, saderinātā’.