brūte sarunvaloda
brūte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
2.Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
PiemēriJaunietis slepeni tiekas ar brūti.
- Jaunietis slepeni tiekas ar brūti.
Cilme:No viduslejasvācu, lejasvācu brūt ‘līgava, saderinātā’.