bizot
bizot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
PiemēriGovs saceļ asti un sāk bizot.
2.sarunvaloda Skriet, skraidīt.
PiemēriNo rīta dabūju bizot pakaļ autobusam.