birka
birka lietvārds; sieviešu dzimte
1.Plāksnīte ar datiem (piem., īpašnieka norādīšanai), ko piestiprina uzglabājamam, nosūtāmam u. tml. priekšmetam.
PiemēriPreces birka.
2.vēsturisks Koka nūjiņa, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādu.
PiemēriIegriezt birkā robu.
Stabili vārdu savienojumiPiekarināt (kādu) birku. Piekārt (kādu) birku. Uz (kāda) birkas.
Cilme:Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk ‘bērzs’.